Viss ir iespējams, tikai nepieciešams uzdrīkstēties!

Latvijas vēsturē pirmā Ministru prezidente sieviete – Laimdota Straujuma dalās savā karjeras stāstā un iesaka, ko Tev darīt, lai nākotnē Tu būtu pieprasīts speciālists un, iespējams, kļūtu par nākamo Latvijas ministru prezidentu. Ar Valsts Ministru prezidenti sarunājas portāla Prakse.lv vadītājs Jānis Logins.

Kāda ir Jūsu izglītība?
Esmu studējusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē par matemātiķi, pēc tam arī ieguvu doktora grādu ekonomikā.

Kādi, Jūsuprāt, ir objektīvākie kritēriji, pēc kuriem vajadzētu izvēlēties profesiju un izglītības iestādi tās apgūšanai?
No vienas puses, jaunietim jāseko līdzi tam, ko darbaspēka pieprasījumā un attīstībā prognozē Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija un citas ministrijas. Šīs prognozes ir pieejamas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. No otras puses, jaunietim jāsaprot, ko viņš grib darīt tad, kad izaugs, kas viņš vēlas būt. Protams, jāskatās, vai mums vajag tik daudz sociālo zinātņu speciālistu šobrīd un nākotnē, pat tad, ja šajās programmās pietiek piedāvātas stipendijas. Jaunietim jādomā, ko darīt pēc augstskolas beigšanas. Es pati bērnībā vēlējos kļūt par ugunsdzēsēju, pat īsti neatceros kāpēc. Es pat trenējos dažādu šķēršļu pārvarēšanā, staigāju pa šaurām vietām. Tas bija pirmajās klasēs. Bet vēlāk motivāciju studēt fiziku deva mans fizikas skolotājs, kurš man bija ļoti liela autoritāte.

Es tik ļoti vēlējos savu dzīvi saistīt ar matemātiku, ka domu par citu virzienu nemaz nebija. Tajā laikā sāka parādīties pirmie datori, kas bija tik lieli, ka aizpildīja veselu istabu (smejas). Tas man šķita ļoti interesanti. Kad es devos uz Rīgu stāties Latvijas Universitātē, skolotāji bija izteikti satraukti, jo biju no tālas lauku skolas Latgalē. Viņi uzskatīja, ka man varbūt vajadzēja izvēlēties kaut ko vienkāršāku. Teica, ka tur jau stājoties tikai Rīgas 1.ģimnāzijas un 2.internātskolas absolventi. Bet es iestājos un pēc sekmju līmeņa biju otrā pēc saraksta. Nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli, man joprojām patīk matemātika, patīk salikt visu pa plauktiņiem.

Kas ir tas, ko Jūs ieteiktu jauniešiem darīt studiju laikā, lai sasniegtu augstu profesionālo līmeni?
Studenti dažreiz lekcijas apmeklē tikai ķeksīša pēc, bet jācenšas saprast, ko mācās. Nevarētu teikt, ka es tā darīju, bet mans dēls gan. Mans vecākais dēls, kurš arī studēja fizmatos, varēja visu semestra vielu salikt uz 2-3 lapām, jo viņam bija izpratne par kopsakarībām, viņš saprata mācību vielu, nevis tikai akli iekala galvā. Nav jēgas no tā, ka tu mācies uz 4, iekal mācību vielu un vienkārši saņem diplomu, bet dzīvē pielietot šīs zināšanas neproti. Rezultātā viņš augstskolu absolvēja ar sarkano diplomu (red.piezīme – ar izcilību). Galvenais ir izprast un ne tikai matemātiku vai ekonomiku, bet jebkuru citu nozari.

Un kā ar praktisko pieredzi studiju laikā?
Prakse ir ļoti svarīga, jo sevišķi profesionālajās skolās. Tajā laikā man laimējās būt vienai no nedaudzajiem, kuriem tika dota iespēja iziet praksi Vācijā. Praksē kopā bijām 9 cilvēki. Darbojāmies ar ļoti daudz un dažādām IT tehnoloģijām, kuras Latvijā toreiz vēl nebija pieejamas. Šī prakse sniedza tiešām ļoti plašas iespējas, varēju iegūt zināšanas, kas līdz mūsu valstij vēl nebija nonākušas. Šobrīd ir aktīvi jāstrādā pie profesionālo skolu prestiža celšanas, jo no padomju laikiem ir iesakņojusies negatīvā attieksme, ka tās ir skolas, kurās mācās tikai tie, kas nav pietiekami gudri un spējīgi. Tagad veidojam izglītību pēc Vācijas duālās izglītības parauga, kur prakse ir obligāta.Arī skolas laikā es biju praksē, kur devos mācīt matemātiku 12.klases skolēniem. Tad es sapratu, ka nevēlos būt skolotāja, ka tas nav domāts man. Man vairāk patīk tehniskās lietas, sistēmas.

Kādas profesijas, Jūsuprāt, būs pieprasītas Latvijā tuvākajos gados?
Noteikti profesijas, kas saistītas ar inovācijām, IT. Profesijas, kas spēj radīt ekonomikai pievienoto vērtību un tās noteikti būs tehniskās specialitātes, dažādi inženieri, programmētāji un tāda tipa profesionāļi. Reālā situācija pašlaik ir sekojoša: saskaņā ar maniem datiem Latvijā trūkst jau ap 1000 IT profesionāļu.

Kas būs tās kvalitātes, ko darba devējs sagaidīs no jaunieša?
Jaunietim jāsaprot, ka dzīvē nebūs kā grāmatā, kur viss būs pateikts priekšā. Dzīvē būs jāspēj pielāgoties situācijai, interpretēt, uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus. Lēmumu pieņemšana ir ļoti būtiska prasme, kas ir jātrenē, lai tos pieņemtu pietiekami operatīvi, bet tajā pašā laikā arī apdomīgi. Jaunietim ir jāspēj uzdrīkstēties domāt! Protams, bez krievu valodas neiztikt. Iesaku jauniešiem skolā pievērst lielāku uzmanību tieši valodām, fizikai un matemātikai. Tās būs tās kvalitātes, ko meklēs darba devējs. Kā jau teicu, vairāk trūks inženieru un tehnisko cilvēku, tāpēc šīs kvalitātes būs ļoti būtiskas.

Kā Jūs uzskatāt, kas ir jauniešu bezdarba problēmas pamatā? Nevēlēšanās strādāt, slinkums, nepietiekamas zināšanas vai kas cits?
Izglītības sistēmai šeit nav bez vainas, bet šobrīd tiek aktīvi strādāts pie tā, lai izglītības sistēmu pilnveidotu un ievirzītu vairāk uz praktisko pusi. Šobrīd liela problēma ir, ka jaunieši iekaļ teoriju no galvas un nesaprot tās būtību. Galvenais ir saprast, uztver, tikai tā var kaut ko iemācīties.

Kāda ir Jūsu panākumu atslēga?
Nav īsti tādas panākumu atslēgas. Dažreiz pašai šķiet, ka kāds augstāks spēks mani virza, bet es šeit esmu, jo ticu saviem spēkiem un man ir augstāks mērķis. Man nav bail no atbildības, bail uzņemties pienākumus un atbildēt par saviem lēmumiem. Man ir svarīgi, lai tas, ko es daru ir saskaņā ar manu būtību un atbilst maniem principiem.

Jūsu vēlējums jauniešiem.
Viss ir iespējams, tikai nepieciešams uzdrīkstēties!