Ratiņteniss – no idejas līdz “Latvijas lepnumam”

Terēza Stenclava ir tenisa trenere jau daudzus gadus, taču ratiņtenisam viņa pievērsās vien pirms nieka trīs gadiem. Ratiņteniss Latvijā aizsākās ar palīdzības meklējumu, kad sieviete ratiņkrēslā uzrunāja Terēzi ar vēlmi spēlēt tenisu. Toreiz tenisa trenerei vēl nebija ne jausmas, kas tas ir un kā to var uzsākt un izdarīt. Tomēr vēlme palīdzēt bija lielāka par bailēm no nezināmā.

Kaut kas nebijis

“Esmu pirmā un vienīgā, kura uzsāka ratiņtenisu Latvijā, tas man dod lepnuma sajūtu. Esmu pielikusi savu pirkstu kaut kam, kas paliks uz mūžu vēsturē.”
Pirms Terēzas iejaukšanās ratiņteniss bija tāls un neaizsniedzams sapnis cilvēkiem ratiņkrēslos, kuri vēlējās kaut reizi atrasties uz tenisa laukuma un turēt raketi rokās. Pirms trīs gadiem ratiņteniss bija tikai sapnis, no tā nebija ne miņas. Terēze ir piepildījusi cilvēku sapņus. Tagad cilvēkiem ratiņkēslos ir iespēja trenēties, piedalīties sacensībās, komunicēt ar saviem domubiedriem. Pagaidām treniņi notiek tikai Jūrmalā un Rīgā, taču spēlēt gribētāji ir no visas Latvijas, tiek plānots attīstīties un treniņus organizēt arī citās Latvijas pilsētās.“Ir plāns attīstīt šo sporta veidu visā Latvijā, lai cilvēkiem nebūtu jābrauc uz Rīgu/ Jūrmalu no tālākajām Latvijas pilsētām.”Terēzai ir plāns iesaistīt arvien vairāk tenisa speciālistus un trenerus, kuri varētu pielikt savu roku ratiņtenisa attīstībai. Lai varētu noorganizēt treniņus citās Latvijas pilsētās, ir nepieciešami treneri, kuri varētu novadīt šos treniņus. Tenisa treneriem, kuri būs gatavi iesaistīties, arī būs jāapgūst kaut kas jauns – ratiņteniss krietni atšķiras no tradicionālā tenisa.

Iedvesmas un spēka avots

Cilvēki bieži vien nenovērtē to, kas viņiem ir dots. Ir daudz ikdienišķu problēmu, kuras nospiež sirdi, ir problēmas darbā, ģimenē. Kāds sastrīdas ar draugu, kāds nokavē skolu, bet pasaulē ir daudz lielākas problēmas un sāpes par cilvēku ikdienišķiem sīkumiem. Tie, kuri spēlē tenisu ratiņkrēslos pierāda, ka cilvēkam nekas nav par grūtu. Terēza ir apņēmusies izpildīt daudz jaunu ideju un uzdevumu tikai tādēļ, ka viņai ir no kā smelties gribasspēku un iedvesmu.
“Bieži vien mēs raudam, ka kaut kas ir par grūtu, ka nevaram.. Bet paskatoties uz cilvēkiem ratiņkrēslā tu saproti, ka cilvēks var visu, ka nekas nav par grūtu. Viņi paši tiek galā ar grūtībām – iet un dara.”

Bailes no nezināmā Terēzi ir aizvedušas no parastas idejas līdz “Latvijas lepnuma” nominācijai un Latvijas Tenisa Savienības balvai. Treneres audzēkņi viņu iedvesmo katru dienu celties un nepadoties. Viņi dod Terēzei spēku un iedvesmu visai dzīvei.

Avots: www.epadomi.lv